2002.gadā Apvienotās karalistes divos vējdēļu žurnālos samērā plaši tika iztirzāta planējošā pagrieziena izpildes teorija, analizētas problēmas un doti padomi to novēršanai. Piedāvāju 2 saīsinātus tulkojumus par vienu un to pašu tēmu. Nav šaubu, ka planējošā pagrieziena iepildes paņēmienus var pasniegt savādāk, akcentējot citas nianses, tomēr arī šie apraksti var būt noderīgi jebkuram, kas cenšas iekļūt vējdēļu burāšanas “augstākajā līgā”.

V.Laukšteins

Simon Bornhoft (no 2002.gada žurnāliem BOARDS)

PAGRIEZIENS PA POSMIEM

Burājot 10 m/s stiprā vējā un gatavojoties izpildīt planējošo pagriezienu ir maz iespēju atcerēties veselu sēriju secīgu darbību sekmīgai pagrieziena izpildei, tāpēc vienīgā reālā iespēja saprast un iemācīties, kas un kādā secībā pareizi jādara katrā pagrieziena posmā, ir katra posma darbību pakāpeniska apgūšana.

Pagriezienu var sadalīt trīs posmos:

A – sagatavošanās: tuvošanās kursa izvēle, atāķēšanās no trapeces, dēļa gaitas izlīdzināšana un sagatavošanās iešanai līknē;

B – iešana līknē (kantēšana): dēļa sasvēršana uz līknes centru un pēdu maiņa;

C – iziešana no līknes: takelāžas apmešana un burāšana projām jaunā halzē.

Sekmīgs planējošais pagriezies tikai tad izdosies, ja spēsi izprast, paredzēt un sajust visas kustības, no kā sastāv pagrieziens. Progress pagrieziena izpildē tikai tad būs panākams, ja apgūsi prasmi kontrolēt dēli un noturēt līdzsvarā savu ķermeni un takelāžu. Dēļa kontrole pamatā panākama to turot līdzeni. Tas izklausās pretrunīgi, jo dēlis līknē jākantē, tomēr kantējot jācenšas dēļa priekšgalu un aizmuguri turēt daudz maz vienā līmenī, lai saglabātu ātrumu vieglā vējā vai plūstošu gaitu stiprā vējā. Laiku pa laikam vai nepārtraukti dēlis viļņos lēkā un visas darbības jākoncentrē, lai noturētu līdzenu dēļa gaitu. Tas ievērojami sekmēs planējošā pagrieziena izpildi.

Ķermeni un takelāžu līdzsvarā palīdzēs noturēt sekojošas darbības:

Turi mastu projām no ķermeņa: uz priekšu novirzīts takelāžas svars palīdzēs turēt dēli līdzeni un saglabāt līdzsvaru. Kombinējot masta turēšanu projām no ķermeņa tieši priekšā ar vienmērīgu pēdas spiedienu uz dēļa iekšējo malu, dēlis griezīsies līknē komfortabli un kontrolējami.

Turi ķermeni zemu: labāku takelāžas kontroli, stabilāku un dinamiskāku ķermeņa stāvokli nodrošinās ķermeņa relatīvi zema pozicija, ko panāk dziļi iesēžoties ceļos. Līknes izejā ķermenis tiek turēts zemu, iesēžoties ar aizmugurējo kāju un iztaisnojot priekšējo, lai noturētu dēli planējošā režīmā vai to ātrāk atjaunotu.

Galvu augšā: turot galvu augšā un skatoties uz priekšu uz pagrieziena izeju, ievērojami palielināsies stabilitāte un pārliecība, kurā līknes posmā tu atrodies – to ir būtiski zināt, lai pareizā brīdī mainītu pēdu stāvokli un apsviestu buru. Plecu noliekšana uz priekšu, lai skatītos uz leju, izjauks līdzsvaru un mazinās iespēju veikt sekmīgu planējošo pagriezienu.

KOPSAVILKUMS

Šīs trīs darbības ir planējošā pagrieziena būtiskas sastāvdaļas neatkarīgi no izpildes kvalitātes un pagrieziena veida. Tāpēc vienmēr atceries –noturēt dēli līdzeni un kontrolējamu palīdzēs:

Ø Masta turēšana priekšā un projām no ķermeņa;

Ø Iesēšanās ceļos, saglabājot ķermeņa augšdaļu daudz maz taisni;

Ø Skatīšanās uz priekšu uz izeju no līknes.

POSMS A – SAGATAVOŠANĀS PAGRIEZIENAM

Tuvojoties pagriezienam, dēļa kurss jāizvēlas atkarībā no vēja stipruma – komfortablā vējā vēlams izvēlēties kursu perpendikulāri vējam vai slīpi no tā, lai nodrošinātu maksimāli iespējamo ātrumu; stiprā vējā vēlams izvēlēties kursu slīpi uz vēju, lai nostabilizētu dēli un panāktu tā maksimālu kontroli. Abos gadījumos jāuztur maksimāls dēļa ātrums, kas nodrošina mazāku vēja spiedienu uz buru un to ir vieglāk turēt priekšā. Ātrumam krītot, vēja spiediens uz buru pieaugs un to pagriezienā būs grūtāk kontrolēt. Tātad, sagatavojoties pagriezienam, labs ātrums ir pats būtiskākais turpmākām sekmēm.

Tgad jāatāķējas no trapeces, tomēr to nekad nevajag darīt, iztaisnojot ceļus un padodot gurnus uz augšu. Tādā veidā tiks atslogots bomis, bura izgriezīsies no vēja un kritīs ātrums. Lai ievilktu buru atpakaļ vējā, jāpārnes svars uz aizmuguri un mazākā vējā samazināsies dēļa ātrums. Stiprā vējā, bez minētā, burai izgriežoties no vēja, samazināsies spiediens uz masta pēdu un līdz ar to kontrole pār dēli. Pareizi jāatāķējas sekojoši:

Ø buras roka pa bomi jāpadod krietni uz buras galu (vari aptīt izolācijas lenti bomim aptuveni 45 cm aiz trapeces auklas tālākā stiprinājuma);

Ø ar visu svaru iesēdies trapecē;

Ø pievelc bomi pie sevis un uz leju ar īsu un asu rāvienu; trapeces auklai pašai jāatbrīvojas no āķa; iekaries ar rokām bomī, turot gurnus zemu ārpus dēļa.

Komfortablā vējā ķermenim jāveido cipara “7” siluets, spiežot uz dēli ar kāju pirkstiem. Stiprā vējā bomī jāiekarās stingrāk, vairāk padodot gurnus ārpus dēļa malai un ķermenis atgādinās cipara “9” siluetu.

Atbrīvojoties no trapeces, dažas sekundes pēc tam svarīgi ir neizslieties un saglabāt tieši tādu pašu ķermeņa stāvokli, dēļa gaitu un virzienu, kā pirms atāķešanās – vienkārši turpini burāt kā brīdi iepriekš ar vienīgo atšķirību – bez trapeces. Šis ir īstais brīdis skatīties, kur ir līdzenāks ūdenis, lai uzsāktu kantēšanu.

Sagatavošanās jabeidz ar aizmugurējās kājas izņemšanu no cilpas, tās novietošana pāri dēlim priekšā pagrieziena iekšmalas aizmugurējai cilpai, ar pirkstgaliem uz dēļa malas un pakāpenisku svara pārnešanu uz to.

Atāķēšanās un nekavējoša svara pārnešana uz dēļa pagrieziena iekšmalas bortu vienā nepārtrauktā kustībā var samazināt kontroli pār dēli un dēļa ātrumu, kāmēr pauze pēc atāķēšanās garantēs kontroli un dos iespēju uzsākt kantēšanu sagatavotam.

POSMS B – KANTĒŠANA (iešana līknē – neskatoties uz apraksta garumu, visas minētās darbības ir jāveic vienā, divās sekundēs)

Kantēšana jāsāk, palielinot aizmugurējās kājas spiedienu uz pagrieziena iekšmalas bortu. Jāatceras, ka buras roka ir novirzīta tālu uz buras galu un uzsākot kantēšanu ir īstais laiks vēl vairāk buru ievilkt vējā. Tas liks dēlim tālāk griezties pa vējam un reizē ar kantēšanu iezīmēt loku. Loka platums, kādu izvēlēties, atkarīgs no apstākļiem – dēļa ātruma un vēja stipruma. Līdzenā ūdenī loks var būt platāks, ja ir pietiekoši liels ātrums; lielos un asos viļņos loku jāizvēlas iezīmēt šaurāku, lai ātrāk pabeigtu pagriezienu; stiprāks vējš ļaus iezīmēt platāku loku, nezaudējot ātrumu.

Ieteicams veikt kantēšanas pozas “sauso” treniņu krastā. Ķermeņa svars ir pārnests uz aizmugurējo kāju uz dēļa iekšmalas bortu, kura notur iekšmalu sasvērtu uz līknes centru. Priekšējā kāja cilpā, atslogota tik daudz, lai sajustu dēli un palīdzētu noturēt līdzsvaru, taču ar spēku tā neceļ dēļa ārējo malu uz augšu. Masta roka izstiepta taisni notur mastu projām no ķermeņa uz priekšu; buras roka saliekta, novietota pa bomi tālu uz buras stūri un velk buru vējā. Kājas saliektas ceļos, ķermenis taisni, galva augšā un skatiens uz priekšu griešanās virzienā.

Spiediens uz uz dēļa iekšmalas bortu jāpalielina pakāpeniski, turot ķermeni zemu, kāmēr uz aizmugurējo kāju tiek pārnests ap ¾ ķermeņa svara. Galvai jāatrodas bomja augstumā vai pat zem tā ar skatienu uz priekšu cauri burai uz izeju no līknes. Tuvojoties vēja virzienam (“vēja acij”), buras roka pakāpeniski jāiztaisno, lai nodrošinātu buras plakni daudz maz pavērstu tieši pret vēju, buras spēku kompensējot ar vēl dziļāku iesēšanos ceļos un turpinot noturēt dēli sasvērtu uz līknes centru. Kājas un ķermeņa apakšējā daļa saglabā kantēšanas pozu, kāmēr plecu daļa griežās līdzi burai.

POSMS C – IZIEŠANA NO LĪKNES

Sasniedzot vēja aci, dēlis ir sasvērts uz līknes centru, bura nedaudz izgriezta no vēja (komfortablā vai mazā vējā) un pleci paraleli burai. Būtisks faktors sekmīgai planējošā pagrieziena pabeigšanai, pēdu maiņai un buras apmešanai ir agri sākt pēdu maiņu, bet kustības izdarīt salīdzinoši lēni un plūstoši (arī šajā gadījumā lēni un plūstoši nozīmē 1 – 2 sekundēs). Takelāža rokās ir daudz vieglāka, ja dēļa ātrums ir liels. Ātrumam samazinoties, vēja spiediens uz buru pieaug un prasa piepūli līdzsvara noturēšanai. Tāpēc, jo āgrāk pēc vēja acs šķērsošanas uzsāksi buras apmešanu, jo labāk, lai maksimāli izmantotu ātrumu takelāžas maiņas laikā.

Iziešana no pagrieziena sākas ar kāju maiņu – līdz ko dēlis šķerso dēļa aci un bura attiecībā pret dēli ir aptuveni perpendikulāri (ar buras roku pakāpeniski atbrīvojot buras stūri, lai noturētu to pavērstu pret vēju). Šajā brīdi priekšējai pēdai jāļauj izslīdēt no cilpas un tā tiek novietota tieši priekšā aizmugurējai pēdai ar papēdi uz līknes iekšmalas borta tuvu pie aizmugurējās kājas pirkstiem (pat pieskaroties). Kāju maiņa notiek mirkli pirms buras roka atlaiž bomi. Burtiski pirms kāju maiņas ir ieteicams ar rokām uz mirkli fiksēt visu takelāžu mierā, spēcīgi pavelkot bomi uz leju. Tas ievērojami palielinās dēļa stabilitāti un līdzsvaru kāju maiņas brīdī. Līdz ko uz priekšējo kāju (jauno aizmugurējo) pārnests svars, vecā aizmugurējā kāja dabiski tiek pārcelta uz priekšu dēļa vēja pusē blakus masta pamatnei ar pirkstiem uz priekšu. Kāju maiņas brīdī būtiski ir nesamazinātt spiedienu uz dēļa iekšmalas bortu. Mazā vējā ķermeņa svars tiek pārnests uz priekšu, lai samazinātu dēļa aizmugures iegrimi un uzturētu ātrumu, stiprā vējā tas nav jādara.

Masta roka tiek pavirzīta uz priekšu pa bomi tieši pie masta, lai sagatavotos buras apmešanai jaunā halzē. Līdz ko aizmugurējā pēda tiek pārvietot uz priekšu, buras rokai nekavējoši jāatlaiž bomis, lai visa takelāža rotētu ap mastu jaunā halzē, izņemot gadījumu, ja pietrūkst vējš. Tad dodama priekšroka burāšanai ar buras stūri pa priekšu.

Burai rotējot, ar veco buras roku var satvert mastu zem bomja, vai ideālā gadījumā, šķērsām pāri vecajai masta rokai satvert bomi jaunā halzē. Ar jauno buras roku satverot bomi jaunā halzē jābūt gatavam uzņmet vēja spiedienu burā, pārnesot svaru uz aizmuguri un iekāpjot cilpās.

Reģistrēties